Baltijas Arhitektūras Centrs veiksmīgi aizvada dalību starptautiskajā arhitektūras un dizaina festivālā „Zelta kapitelis 2009” (“Золотая капитель 2009”), Novosibirskā

Baltijas Arhitektūras Centrs festivālā piedalījās ar Latvijas arhitektūras un dizaina ekspozīciju, kurā ietilpa Latvijas arhitektu un dizaineru pēdējo gadu darbi. Starp interesantākiem ekspozīcijā iekļautajiem darbiem jāpiemin restorāns “Hospitālis” un klubs “Mad house” (autore Zane Tetere, “Open Arhitektūra un dizains”), Ventspils pilsētas slimnīcas jaunā ēka - Starptautiskās Arhitektu savienības XXIII Pasaules arhitektu kongresa galvenā balva par izcilu vides dizaina kvalitāti un vides pieejamību (arhitekte un dizaina autore Ināra Kārkliņa, arhitektu birojs “Forma”), Dr. Lūkina acu un sejas lāzerķirurģijas klīnika (interjera autore Jana Anna Petroviča, dizaina darbnīca “Mobilizona”), kā arī Latvijas Nacionālā teātra un Rīgas Krievu teātra rekonstrukcijas projekti (autore Ruta Krūskopa, arhitektu birojs “Graf X”).

Latvijas arhitektūras un dizaina ekspozīcija tika demonstrēta vienlaicīgi ar projektu „Pasaules jaunā arhitektūra un investīcijas”, kas norisinās sadarbībā ar starptautisko arhitektūras balvu Dedalo Minosse, kas reizi divos gados tiek pasniegta par veiksmīgu pasūtītāju un arhitektu sadarbību objektu realizācijā. Latvijas delegācijas sastāvā bija arī firmas Grandeg valdes priekšsēdētājs Andris Lubiņš, arhitektūras prēmijas Dedalo Minosse ģenerālsponsors Latvijā, kam izveidojās veiksmīgi kontakti ar Sibīrijas uzņēmējiem.

Baltijas Arhitektūras Centrs, piedaloties kopējos projektos ar Sibīrijas Attīstītāju un nekustamo īpašumu pārvaldnieku ģildi, pašvaldībām un radošām apvienībām, uzsāk arī aktīvu sadarbības programmu Sibīrijas pilsētās, popularizējot jauno aktivitāti - prēmiju “Arhitektam un investoram”.

„Situācijā, kas šobrīd izveidojusies Latvijas nekustamo īpašumu tirgū, pat vistalantīgākie Latvijas arhitekti un dizaineri nokļuvuši apstākļos, kad viņu jaunradi nopietni ierobežo ekonomika. Tik sarežģītā laikā darbībai kultūras jomā jāmeklē jauni plašumi. Krievija šajā ziņā ir ļoti pateicīgs skatītājs un partneris. Esmu pārliecināta, ka pat krīzes apstākļos nedrīkst noslēgties sevī, un tas ir labākais laiks jauno iespēju, partnerības un kultūras dialoga meklēšanai. Tātad, mēs esam uzsākusi Sibīrijas „iekarošanu”. Un tas ir tikai pirmais solis» - stāsta Baltijas Arhitektūras Centra valdes priekšsēdētāja Aivija Bārda.

Piedaloties Novosibirskas festivālā “Zelta kapitelis” Baltijas Arhitektūras Centrs ir uzsācis ceļojošās ekspozīcijas ciklu Krievijas attīstības reģionos un citās NVS valstīs ar mērķi iepazīstināt potenciālos investorus ar norisēm Latvijas arhitektūrā, dizainā, pilsētbūvniecībā, kā arī radīt piemērotu vidi diskusijām starp investoriem, arhitektiem un dizaineriem.

Tuvākajā laikā izstādi paredzēts eksponēt vairākos nozīmīgos arhitektūras, pilsētbūvniecības un dizaina festivālos: 3. atklātā pilsētplānošanas forumā „Rītdienas pilsēta”, kuru organizē Sibīrijas Attīstītāju un nekustamo īpašumu pārvaldnieku ģilde (Novosibirska, Krievija), Ukrainas nozīmīgākā arhitektūras un dizaina izstādē “Interjeru parāde” (Kijeva), jauno dizaineru konkursā “Kreata” (Maskava, Krievija), vienā no lielākajām arhitektūras un dizaina izstādēm Krievijā “Arch” (Maskava), kā arī 8. Starptautiskajā Investīciju forumā “Soči - 2009” (Soči, Krievija) un 17. Starptautiskajā festivālā “Zodčestvo - 2009” (Maskava, Krievija).

Savukārt Dizaina festivālā, kas Novosibirskā notiks šā gada jūlijā, sadarbībā ar Latvijas Dizaina informācijas centru plānots eksponēt Latvijas dizaina mūsdienas un retrospektīvu.

Dalība šajos pasākumos ir lieliska iespēja Latvijas arhitektiem, dizaineriem un pilsētvides plānotājiem prezentēt iepriekšējos gados arhitektūrā, dizainā un pilsētbūvniecībā realizētos projektus Krievijā un citās NVS valstīs.

Paredzēta arī Novosibirskas arhitektu un dizaineru delegācijas vizīte Latvijā, kuras laikā plānots parakstīt līgumu par sadarbību ar Novosibirskas Valsts arhitektūras un mākslas akadēmiju un Sibīrijas Attīstītāju un nekustamo īpašumu pārvaldnieku ģildi.

atpakaļ